|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atraitnīte | Autors - liu
| | Komentāri Izdrukas versija
Neizmērojamas skumjas viņu pārņēma, basajām kājām slīdot pa gludo zālienu un mitrajiem stiebriem pieglaužoties raupjajai ādai. Kustības – lēnas un bez enerģijas – totālā apātijā izsauca debesu dusmas. Zibens šautra pāršķēla drūmo kupolu. Viņa gribēja aizbēgt, kā bija aizbēguši no viņas. Kaķēna žēlīgās acis naidīgi iekvēlojas, kad to mēģina sagrābt un piespiest būt mīļam paipuisītim, tam vienam vienīgajam, piederošam. Viņa mājas ir tur, kur zaļas pļavas, nevis tavā klēpī! Un viņa bēga – uz Francijas plašajiem laukiem, rudzupuķu ziediem atmiņā no vainaga, kuru pina tam īstajam, atraitnītēm sirdī... Nevajag princi baltā leksusā, pietiek ar baltu audi...
Vainags iemests atvarā, un aizrauta tam līdzi nevainība. Vanags, nevainīgs, uz ceļa nobraukts un aizvests uz mājām pusdienās. Tā mēs viens otru ēdam. Pa gabaliņam vien, līdz nepaliek pāri nekas. Skumjas? Sāpes? Ha! Tas ir nieks salīdzinājumā ar bailēm! Bailes! Ūūuuu! Nenobijos! Tas tuvojas. Bet tur nekā nav. Satiec vienu, bet tas izrādās cits. Tu esi kļuvis cits. Mēs viens otru vairs nepazīstam. Mēs nepaspējam iepazīt, kad interese jau ir zudusi. (23.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Es nešļupstu mīļvārdus
Es nešļupstu mīļvārdus
Par kūciņām un bučiņām,
Un nesauc mani Kvadroberts.
Es saprotu skaidri,
Ka neviens nesaprot
Vērtības, dēļ kurām
Man dzīvot ir vērts.
Es...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|