|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ļauj man | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ļauj man pacelties spārnos,
Laisties apvārsnim pretī.
Neliec klausīties vārdos,
Kurus dzirdēt man netīk.
Neliec sapņot par lietām,
Kas man tālas, kā zvaigznes.
Vēlos nokļūt tai vietā,
Kur vien spārni spēj aiznest.
Ļauj man spēlēt šo lomu,
Kuru Liktens Mans stāsta.
Kurā nav svešu domu
Un nav jāvalkā maska.
Atlaid mani, kā vārdu,
Kuru izlaid pār lūpām,
Ja vien esmu tev dārga
Un tu tici vēl jūtām.
Tikai brīva no važām,
Tevi mīlēt es spēšu
Un bez raizēm un bažām,
Tikai tev piederēšu.
(25.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2459
Kopā:6414224
|
| |
| |
|
Autori
