|
|
|
|
|
|
|
| | No pasaules smalkās... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No pasaules smalkās, kas dzīvo mums blakus,
Šķiet, maz sirdīs aklās ir palicis šķīstā,
Kaut pasaku tēli, ko nesauc par īstiem,
Šeit kopā ar Dievu min sudraba taku.
Vien reizēm vien kādam lemts ienirt tais dzīlēs,
Un reāls kļūst apslēptais brīnumu pušķis.
Tas uzplaukst un smaržo, bet „bērni” ir sušķi.
Jā, bērni mēs esam, ko Dievs vienmēr mīlēs! (31.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1077
Kopā:6146233
|
|
|
|