|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No pasaules smalkās... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No pasaules smalkās, kas dzīvo mums blakus,
Šķiet, maz sirdīs aklās ir palicis šķīstā,
Kaut pasaku tēli, ko nesauc par īstiem,
Šeit kopā ar Dievu min sudraba taku.
Vien reizēm vien kādam lemts ienirt tais dzīlēs,
Un reāls kļūst apslēptais brīnumu pušķis.
Tas uzplaukst un smaržo, bet „bērni” ir sušķi.
Jā, bērni mēs esam, ko Dievs vienmēr mīlēs!
(31.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2018
Kopā:6422791
|
| |
| |
|
Autori
