|
|
|
|
|
|
|
| | rudens naivums | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai tiešām savā naivumā
Viņš cer,
Kad lapām skaistām
Cenšas Tevi izdaiļot,
Tās matos Tavos iepinot,
Ka spēs viņš Tevi
Apturēt.
Vai viņš maz zin,
Ka esi tā,
Kas manā sirdī vienīgā,
Bez viņa lapām,
Pati skaistākā.
Un atkal es tik pasmaidu,
Par naivā rudens
Naivumu,
Un smaidu Tavu
Noskūpstu. (31.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1006
Kopā:6316368
|
|
|
|