|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēs esam viens otrā | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es jūtu, mēs esam viens otrā.
Ne gluži pavisam un tomēr,
Kaut esi no manis tu projām,
Ik brīdi, kad ļaujos es domām,
Man liekas, par mani tu domā.
Es jūtu, mēs esam viens otrā.
Es esmu, kā cimds tavā rokā,
Bet tu esi roka, kas cimdā.
Es ota, kas iemērkta krāsā,
Tu krāsa, kas uzsūcas otā.
Es jūtu, mēs esam viens otrā.
Kā dūmaka rītausmas blāzmā,
Kā spogulis saulstaru gaismā.
Mēs rūdīti likteņa liesmā.
Mēs vienoti dzejā un dziesmā.
Es jūtu, mēs esam viens otrā.
Bet ne jau, kā ieslēgti sprostā,
Kur nemanot aizietu postā.
Mēs piestājam dažādās ostās,
Lai sajustos brīvi un tomēr,
Es jūtu, mēs esam viens otrā... (14.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|