|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tāda karma | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es jau varu,
Slavas dziesmu dzīvei
Dziedāt,
Bet vai maz vajag to,
Un vispār,
Ja tā nesteidzīgi, lēnām,
Visu sašķiro,
Tad sanāk,
Nav jau ar par ko,
Viss, kas reiz bijis,
Noticis man piekrišanu nelūdzot,
Ar mani, kā ar lelli,
Starp lellēm citām spēlējot.
Nu lūk, jau arī tagad,
Es aizmigt vēlētos,
Tak nē,
Kāds rausta mani,
Iesviež pagātnē,
Ar kāju vienu,
Ar otru te,
Ar trešo kaut kur nākotnē,
Ak, ko nu,
Labi vēl,
Ka neiemesta pagultē.
(20.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
