|
|
|
|
|
|
|
| | Vēstuli gaidot | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Apkārt auksta ziema virmo,
Ledus kārta peļķes klāj,
Koki apsniguši sirmo
Un ar stīviem zariem māj.
Bet to vien nav ledus skāris,
Kas starp abiem mums ir rasts,
Silta liesma visam pāri,
Ir ikreiz, kad atnāk pasts.
Kaut tu kilometriem tālu,
Tuvāks esi kā jelkad,
Tā pie pastkastīties stāvu,
Zinot - tiksimies kaut kad.
Tad tai brīdī, kad tu nāksi,
Kusīs neglābjami sniegs,
Sirdssiltums, ko kopā vāksim,
Saltumu uz mūžu liegs. (27.11.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1677
Kopā:6422450
|
|
|
|