|
|
|
|
|
|
|
| | post scriptum | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ak, jā,
Un vēl Tev vēlējos es teikt,
Kad rītos modos sauli
Sveikt,
Tai lūdzu Tevi sasildīt,
Līdz brīdim tam,
Kad pašam reiz man būs
Tas ļauts,
Un vēl,
Tev vēlējos es teikt,
No neziņas,
Vai tas būs ļauts,
Man reizēm bija ļoti auksti,
Un tad es kļāvu sirdij plaukstu,
Un jutu cik tā plauksta auksta.
Bet tas nekas, jo saule ausa,
Tā steidza Tevi
Sasildīt. (01.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1666
Kopā:6422439
|
|
|
|