|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēstules | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar narcisēm, rozēm un lilijām
Es savulaik vēstules miju.
Tās smaržoja dobēs un ziedēja,
Bet aklumā vienādas bija.
Nu domās pa līkloču taciņu
Es uzmeklēt dodos to īsto,
Kas, vientuļā klintainē spraukusies,
Par dzīvību gavilē vīstot.
Kļūst sirdis par tērauda gabaliem
Un mirušos daiļdārzos skatās.
Man nevajag tāluma maldīgā –
Visskaistākais rodas tepatās...
(21.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
