|
|
|
|
|
|
|
| | Vēstules | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar narcisēm, rozēm un lilijām
Es savulaik vēstules miju.
Tās smaržoja dobēs un ziedēja,
Bet aklumā vienādas bija.
Nu domās pa līkloču taciņu
Es uzmeklēt dodos to īsto,
Kas, vientuļā klintainē spraukusies,
Par dzīvību gavilē vīstot.
Kļūst sirdis par tērauda gabaliem
Un mirušos daiļdārzos skatās.
Man nevajag tāluma maldīgā –
Visskaistākais rodas tepatās... (21.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|