|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Starp bērnību un elli | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vārdi dziesmai*
Senos laikos, kad pa Lāčplēša ielu
Vai gar Ģertrūdi veco pēc alus
Gāju vientuļš, bet ar sirdi tik lielu,
Ka var saskatīt pasaules malu...
Man tos laikus, kas starp bērnību un elli
Lēja rīklē dzīves putojošo tvanu,
Jāiegravē atmiņās kā tumšo celli,
Kurā sauli svinēju un nokrišanu.
Tajos laikos, kad jau spārni bij’ mieti,
Cēla kāpās pār priedēm vien alus.
Kautri smējās meičas dzeltenā lietū,
Un es redzēju pasaules malu.
Jūra, jūra – nebūtība siltā, sāļā,
Man tik dīvaini Tu pieskārusies dzisi...
Tumšā dzelme, debesis un krekls vaļā –
Lai vai kā, bet manī mita putni visi.
(05.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
