|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Arī sniegavīram reizēm salst | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad naktī rāmi aizmieg viss,
Un durvis cieši slēgtas,
Pie manis klusiem soļiem nāk
Caur tumsu sildas vēdas.
Un atkal veras zaļais mežs
Ar pūci egles zarā,
Un zvaigžņu lietus pārlīst spožs
Kā toreiz, atvasarā.
Zem kājām taka sārta stīdz
No sūnu sapņiem krāta,
Tā pati sevi tālāk nes,
Kaut soļiem sāpināta.
Man pretī nāk kāds rūķis mazs
Ar spožu sauli plaukstā,
Un sola staru katram dot,
Kam pēkšņi paliek auksti.
Es pamostos - tas sniegavīrs,
Kas vakar uzcelts tika,
Aiz loga guris zemē dus
Un sniegpulksteņus skaita.
Tad sajūtu, ka blakus man
Kāds siltu sauli dedzis,
Un pāri tam, kas sirdī smeldz,
Ir baltus spārnus sedzis.
(06.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
