|
|
|
|
|
|
|
| | Bez krasta | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man jūras krasts nu ir kā svešums.
Es tukši veros tālē zilā.
Tik bezgalīgs šis jūras klājums,
Kā mana vientulība dziļā.
Man nenovelt no sevis nastu
Un neaizmirsties sapnī saldā.
Šai dzīvei nebūs jaunu krastu.
Vējš noplēš buru, brāzmā bargā.
Reiz pieskāros es taviem sapņiem
Un mirklis šis man nebij' zelta.
Kā smiltis slīd caur maniem pirkstiem,
Tā pasaule, kas diviem celta.
Viens otram droši pretī steidzām,
Ik brīdi gaitu paātrinot,
Līdz cauri izgājām un beidzām,
Tā īsti nemaz neiesākot.
Es domāju, laiks sajauks pēdas.
Vairs nemeklēšu pūlī viņu.
Zem akmens liku savas bēdas
Un apskāvienos svešos grimu.
Darbs manu dzīvi putās sakuls,
Bet nenāks saldais mierinājums.
Jo redzēju, cik tukšs un vientuļš
Ir manā priekšā jūras klājums.
Nu esmu šeit, kur beidzas zeme,
Kur sastingst pasaule un visums.
Man tavu vārdu atdos dzelme.
Tas patīkami dzīslās izkūst.
Balss tava, vibrācijām vājām,
No gadu mūžības steidz lidot,
Lai nokristu pie manām kājām,
No debesīm, kā kristāls mirdzošs. (14.01.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1127
Kopā:6129255
|
|
|
|