|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Prombūtnē kopā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl roka pat necēlās sveicienam –
To apsteidza iešana projām.
Tik ļoti man gribētos atpakaļ,
Bet šoreiz vairs neaiziet bojā...
Bij vārdam reiz jāapklust dzemdībās,
Par vanckaru kļūstot, tā gadās.
Mēs klusētu priekā, ja zinātu,
Kam, kāpēc šī pasaule radās...
Laiks lika man līderēt, konkurēt
Un izšaut it visu no stopa –
Vien tālab, ak, svešādie savējie,
Ar jums esmu prombūtnē kopā.
(14.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1197
Kopā:6637477
|
| |
| |
|
Autori
