|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tumšajā miteklī | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nekāpju viltotās debesīs
No pamperiem līķautus adīt.
Dzimst bērni uz tuksneša zemes šīs
Man pakrūtē kaktusus stādīt –
Tie dzejoļu bāreņi bēdīgie,
Ko tumšajā miteklī bedīt,
Ko progresa melīgās fūrijas
Steidz nīcināt, izolēt, medīt,
Jo ieraudzīt sevi nav tīkami –
Ņirdz spoguļos trulums un gaļa.
Kaut nenāksiet ciemos, es atstāšu
Šo mitekli tumšo jums vaļā.
Kad pesteļi „šķīstī un apgaismo”,
Es mierīgi pārlaižu karu,
Jo zinu, ka ticība uzvarēs
Pat ļaunuma vareno garu.
Kad lūpas alks noskūpstīt pirmoreiz,
Es lūgšu, lai Dievs mani vada –
Tā meiča, kas pļavā pin vainagus
Ne pamperu līķautus ada...
(18.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1847
Kopā:6422620
|
| |
| |
|
Autori
