|
|
 |
|
|
|
|
| | Viss jau sen ir pasacīts | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dziesma.
Lai saldi meli tālāk zib un skan –
Šī sabradātā sirds, tā pieder man.
Un, lai cik sūra patiesība šķiet,
Tai līdzās purvus brist un ceļus iet.
Viss jau sen ir pasacīts, atkārtot nav jēgas.
Vakardienu kopijas nākamības rītos.
Nesadegs un nesapūs vārds zem pelnu segas,
Datorplauktos noglabāts skan, lai atvadītos.
Nekad, nekad no jauna nepiedzimt,
Vien vecās domās sapinoties ļimt.
Kur tagad meitene, kas kroņus vij,
Kad pļavai pāri vakars gaismu mij ? (01.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1000
Kopā:6626546
|
|
|
|