|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniegpārsla | | Ievietojis: orchid |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un atkal kārtējā sniegpārsla izkūst plaukstā, pārplūstot katrai jūtai, katrai emociju šūnai un nojausmas plūksnai. Kas izrādīsies spēcīgāks - mazā aeroplāna vēsums, kas atnesis sev līdzi debesu kriksīšus, vai siltums, kas palicis pāri no pērnās vasaras ziedēšanas? Vēl nezinu. Varētu uzpūst kādu no tām pavasara elpām, kas pieskalo sirds kambaru telpas, bet žēl mazliet. Ja nu elpojums būs velts un plaukstā tik un tā iesals ziemas pārsalums? Ja nu tas raibais tauriņš, kas pamazām pielaiko saules vaibstus, sēžot uz apsarmojušas palodzes, tiks nelaikā modināts un tā arī paliks sastindzis? Laiks ir nepierunājams un projām ejošs, aizskrien kaut kur aiz liepziedu atbalsīm un paliek, līdz atkal kādam labpatīkas sadraudzēties ar saulstaru pieklājību. Manām stīgām, kas kā arfas nospiedumi trīsuļo dvēselē, vēl nav pamodušies īstie sniegpulkstenīši - tie, kas spēs izzvanīt un iezvanīt laimes atnākšanu.
Šovakar visas sarunas ir klusuma režīmā, jo sniegpārsla joprojām nespēj izlemt - vienkārši izkust vai pārkust dungojošā lietus lāsē. Lāsulim būt ir vieglāk - var atnākt un aiziet kā migla, kā rasa... Izkūstot pārslēns nolīs zemē un sasitīsies, varbūt iezaigosies laternu skatienu zvīļajā gaismā, bet tas būs tikai uz mirkli. Vēlāk jau to pārbrauks mašīnu sakumpušais smagums vai samīdīs kāds zābaka smailais papēdis. Tātad jāpārkūst. Vai tomēr jāpārsalst? Vai varbūt nemaz nemainīties, palikt brīvai sniegpārslai un lidot, kur pūkainais spārna gals vēlas?
Ieelpa...
Izelpa...
Murrājošs mirklis...
Izrādās, ka laiku var pieradināt. Var apstāties pusceļā starp pateiktu un nepateiktu frāzi, var apturēt sniegpārslas kušanu, ja vien neuzpūš tai pavasara elpu. Esības lidojums ir neierobežots, tikai katra paša izvēle ir salikt jautājuma zīmes pareizajās vietās vai arī tās nesalikt nemaz. Sniegpārsla var saldēt un var arī sildīt - tikai jāatrod pareizā atbilde uz ziemas uzplaukušo jautājumu. Vai arī pareizais komats, kas aptur pārplūšanu. Vienmēr būs kāds zīdtauriņa pavediens, pie kā pieķerties, jo ziemas dusēšanā iegrimušais tauriņš ir tepat blakus.
(08.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1922
Kopā:6108254
|
| |
| |
|
Autori
