|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniegpārsla | | Ievietojis: orchid |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un atkal kārtējā sniegpārsla izkūst plaukstā, pārplūstot katrai jūtai, katrai emociju šūnai un nojausmas plūksnai. Kas izrādīsies spēcīgāks - mazā aeroplāna vēsums, kas atnesis sev līdzi debesu kriksīšus, vai siltums, kas palicis pāri no pērnās vasaras ziedēšanas? Vēl nezinu. Varētu uzpūst kādu no tām pavasara elpām, kas pieskalo sirds kambaru telpas, bet žēl mazliet. Ja nu elpojums būs velts un plaukstā tik un tā iesals ziemas pārsalums? Ja nu tas raibais tauriņš, kas pamazām pielaiko saules vaibstus, sēžot uz apsarmojušas palodzes, tiks nelaikā modināts un tā arī paliks sastindzis? Laiks ir nepierunājams un projām ejošs, aizskrien kaut kur aiz liepziedu atbalsīm un paliek, līdz atkal kādam labpatīkas sadraudzēties ar saulstaru pieklājību. Manām stīgām, kas kā arfas nospiedumi trīsuļo dvēselē, vēl nav pamodušies īstie sniegpulkstenīši - tie, kas spēs izzvanīt un iezvanīt laimes atnākšanu.
Šovakar visas sarunas ir klusuma režīmā, jo sniegpārsla joprojām nespēj izlemt - vienkārši izkust vai pārkust dungojošā lietus lāsē. Lāsulim būt ir vieglāk - var atnākt un aiziet kā migla, kā rasa... Izkūstot pārslēns nolīs zemē un sasitīsies, varbūt iezaigosies laternu skatienu zvīļajā gaismā, bet tas būs tikai uz mirkli. Vēlāk jau to pārbrauks mašīnu sakumpušais smagums vai samīdīs kāds zābaka smailais papēdis. Tātad jāpārkūst. Vai tomēr jāpārsalst? Vai varbūt nemaz nemainīties, palikt brīvai sniegpārslai un lidot, kur pūkainais spārna gals vēlas?
Ieelpa...
Izelpa...
Murrājošs mirklis...
Izrādās, ka laiku var pieradināt. Var apstāties pusceļā starp pateiktu un nepateiktu frāzi, var apturēt sniegpārslas kušanu, ja vien neuzpūš tai pavasara elpu. Esības lidojums ir neierobežots, tikai katra paša izvēle ir salikt jautājuma zīmes pareizajās vietās vai arī tās nesalikt nemaz. Sniegpārsla var saldēt un var arī sildīt - tikai jāatrod pareizā atbilde uz ziemas uzplaukušo jautājumu. Vai arī pareizais komats, kas aptur pārplūšanu. Vienmēr būs kāds zīdtauriņa pavediens, pie kā pieķerties, jo ziemas dusēšanā iegrimušais tauriņš ir tepat blakus.
(08.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1837
Kopā:6431800
|
| |
| |
|
Autori
