|
|
|
|
|
|
|
| | Saruna ar sevi | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Apsoli vairs neskumt, lidot skumjām pāri,
Izstāsti par sevi un par savu spāri...
Vai tā paliks gaisā, klāt kad dzīves mala?
Neklusē par prieku, sāc no paša gala!
Atmiņas ja dzēstas, nākotne šķiet baisa,
Nevar pēdas atrast, plivinoties gaisā.
Tukšu siržu skumjas jūra skalo krastā –
Pietrūkst man tā visa, dzimtā, dārgā, rastā.
Liesmu kamols tinas, svešas nāras sildās.
Kura būs tā īstā? Gadu aka pildās.
Atspulgs saka priekšā: „Nolādēju tevi.
Zini tu par visiem, tikai ne par sevi...” (09.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1223
Kopā:6133813
|
|
|
|