|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ***Tikai spārnus atcerieties**** | Autors - Mēderīte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Saprast nesaprasto nevēlos
Baltos baložus melnos krāsot negribētos
Aizstumt mākoņus, lai zibeņus izvēlētos
Rokas ērkšķos sadurt uzzinot
Kā ir rozes samtu sajust to izbaudot
Tikai spārnus izplest atcerieties lidojot
Tavas sārtās zemeņlūpas
Saldas kā pieneņpūkas
Aizejot saldu rūgtumu atstājot
Neuzklausot manu lūgumu un ilgas
Karstas, skarbas, nekad neaizmirstas
Tavi glāsti kaislie
Spalgi kliedz manās krūtīs tie
Acis mūžam melojošās
Karstas dzirkstis mētājošās
Vienmēr mani valdzinošās
Tās krāsas dzīvē, kas nekad neaizmirstās
Viens skūpsts un asaras prom klusi aizsteigušās
Tavas raibās naktis
Manas baltās dienas sajaukušas
Mieru mūžam nozagušas
Dzīvi par karuseli pārkrāsojušas
Saprast nesaprasto nevēlos
Baltos baložus melnos krāsot negribētos
Aizstumt mākoņus, lai zibeņus izvēlētos
Rokas ērkšķos sadurt uzzinot
Kā rozes samtu sajust izbaudot
Tikai spārnus izplest atcerietis lidojot
(Mēderīte)
(13.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
