|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad laiks ir īslaicīgs | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad laiks ir īslaicīgs, kad augstu lido domas,
Kad viss vienalga - līst vai balti snieg,
Kāds atkal spēlējas ar vientulīgām lomām
Un mākoņpuzli vēsām rokām liek.
Vējš kļūst kā kucēns mazs un lēkā koku zaros,
Sit loga rūtīs, klaudzinās pie sirds,
Un brīžiem minūtes caur jūtu šūnām zogas,
Lai saules vietā paliek tikai flirts.
Ir prieks tik nozūdošs, ka piepildīties grūti
Ar gaismu tumsai, kura mieru nes,
Ja vien varētu, kad debess sāpes sūta,
Vēl mirkli dienā silti kavēties.
Ar acīm aizvērtām kāds skaita jūras šalkas
Un simtiem sapņu viļņos klusi mīt,
Nav vakars aizskarams - kā sniega pūkas baltas
Tam plecos zvaigznes starodamas krīt. (17.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|