|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ***Dejojot Uguns Debesīs*** | Autors - Mēderīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar sauli kopā sakusām
Tāpat klusi vien ugunī pazudām
Uguns lāses izraudājām,
bet ne aiz bālām skumjām
Dzīzāk aiz laimes sāpēm
Kaislei ticot aizbēgām
Uguns karstas fejas tur dejos
Citādas debesis mums atrādīs uguns vējos
Mēs acis aizvērsim, neko neredzēsim
Tikai sirdis pukstot dzirdēsim
Līdz paši dejojot uguns debesīs sadegsim
Un sirdis muļķās uguns fejām atdosim
Tā arī līdz galam nesapratīsim
Kas pazaudēts, kas iegūts, varbūt nepiedzīvots
Kamēr citi plāta rokas nesaprotot
Galvas šūpo gudri sejas saviebjot
Mēs laimi kaut arī tikai mirklim
Tomēr koši dejojot un lidojot to izdzīvosim
Kaisli liesmojošo, laimi apburošo
Lidojumu neaizmirstamo un spārnaino
Nevar gudrībā un prātīgumā izzināt to
To izbaudīt tik lidojot un spārnus sadedzinot
Ar sirdi uz plaukstas, dejojot to atdodot
(Mēderīte)
(18.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
