|
|
|
|
|
|
|
| | Par mani un vēju | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tik bieži ar vēju es runājis esmu,
Ka nu jau kā uzticams draugs tas ir kļuvis.
Kā draugs, kuram pastāstīt varu es visu,
Kas prātā un sirdī man gadiem ir krājies.
Es runāju droši par mani, par tevi.
Kad gribu tad raudu, kad gribu tad smejos.
Šķiet dzirdēto visu tas aiznes tik tāli,
Ka varēs vien zvaigznes par dzirdēto mēļot.
Es zinu, ka vienmēr tas klausīsies vārdos
Un nepārtrauks pusvārdā iesākto tēmu.
Tas netēlos viedo un padomus nedos.
Tas nešokēs mani ar seklumu savu.
Tik mierinās reizēm ar šalkoņu priedēs.
Bet šūpodams jūru, tas ieaijās lēni.
Lai kur arī būtu, tas vienmēr būs līdzās.
Lai teiktu ko teikdams, tas uzklausīs mani.
Mēdz pacelt tas toni un ātrumu uzņemt.
Mēdz cepuri noraut un nopaijāt galvu.
Bet lēmumus visus tas pašam ļauj pieņemt.
Ļauj atbildēt pašam, par rīcību savu. (18.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1033
Kopā:6131910
|
|
|
|