|
|
|
|
|
|
|
| | Par mani un vēju | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tik bieži ar vēju es runājis esmu,
Ka nu jau kā uzticams draugs tas ir kļuvis.
Kā draugs, kuram pastāstīt varu es visu,
Kas prātā un sirdī man gadiem ir krājies.
Es runāju droši par mani, par tevi.
Kad gribu tad raudu, kad gribu tad smejos.
Šķiet dzirdēto visu tas aiznes tik tāli,
Ka varēs vien zvaigznes par dzirdēto mēļot.
Es zinu, ka vienmēr tas klausīsies vārdos
Un nepārtrauks pusvārdā iesākto tēmu.
Tas netēlos viedo un padomus nedos.
Tas nešokēs mani ar seklumu savu.
Tik mierinās reizēm ar šalkoņu priedēs.
Bet šūpodams jūru, tas ieaijās lēni.
Lai kur arī būtu, tas vienmēr būs līdzās.
Lai teiktu ko teikdams, tas uzklausīs mani.
Mēdz pacelt tas toni un ātrumu uzņemt.
Mēdz cepuri noraut un nopaijāt galvu.
Bet lēmumus visus tas pašam ļauj pieņemt.
Ļauj atbildēt pašam, par rīcību savu. (18.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2444
Kopā:6414209
|
|
|
|