|
|
|
|
|
|
|
| | septini gadi | | Ievietojis: murmulite | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
šo dzejolīti es sarakstiju ļoti sen, man viņš ir pats mīļakais, veltijums manai vecmātei.
tajā laika man dzīve klajās ļoti grūti.
Septiņi gadi bez tevis.
Septiņus gadus es nesmaidīju
Tos gadus es raudāju
Pirms septiņiem gadiem
Ar asarām uz vaigiem
Es nāves gultā pavadīju tevi
Šos septiņus gadus
Dzīve mana par elle kļuva
Bez tevis vecomāt.
Es dzīvoju un nedzīvoju
Šos septiņus gadus
Es tikai par tevi, vecomāt lūdzos (19.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1252
Kopā:6061577
|
|
|
|