|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | septini gadi | | Ievietojis: murmulite |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
šo dzejolīti es sarakstiju ļoti sen, man viņš ir pats mīļakais, veltijums manai vecmātei.
tajā laika man dzīve klajās ļoti grūti.
Septiņi gadi bez tevis.
Septiņus gadus es nesmaidīju
Tos gadus es raudāju
Pirms septiņiem gadiem
Ar asarām uz vaigiem
Es nāves gultā pavadīju tevi
Šos septiņus gadus
Dzīve mana par elle kļuva
Bez tevis vecomāt.
Es dzīvoju un nedzīvoju
Šos septiņus gadus
Es tikai par tevi, vecomāt lūdzos
(19.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
