|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | septini gadi | | Ievietojis: murmulite |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
šo dzejolīti es sarakstiju ļoti sen, man viņš ir pats mīļakais, veltijums manai vecmātei.
tajā laika man dzīve klajās ļoti grūti.
Septiņi gadi bez tevis.
Septiņus gadus es nesmaidīju
Tos gadus es raudāju
Pirms septiņiem gadiem
Ar asarām uz vaigiem
Es nāves gultā pavadīju tevi
Šos septiņus gadus
Dzīve mana par elle kļuva
Bez tevis vecomāt.
Es dzīvoju un nedzīvoju
Šos septiņus gadus
Es tikai par tevi, vecomāt lūdzos
(19.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
