|
|
 |
|
|
|
|
| | Tur... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bez mīlas viss nomirst un beidzas,
Un ikdiena tukšumā stieg.
Man domāt, ka laiks projām steidzas,
Bet naktīs, kad acis ver miegs,
Tām mūžīgu, glāstošu sauli
Kā brīnumu Radītājs kur.
Nav nozīmes nomoda prauliem,
Jo mīlam un dzīvojam tur...
Ja zvīņas reiz nomodā kritīs,
Plaukt, salapot prauliem un zelt.
Mums nomods kā sapnis tad šķitīs,
Ko neļausim ārdīt un pelt.
Ja padosies, iekalta zvīņās,
Šai lodei, ko atlanti tur,
Pēc dzīvības nāvīgās cīņas
Par jaunu mēs piedzimsim tur... (23.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|