|
|
|
|
|
|
|
| | Mirkļu virpulī | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzīve šķiet grūta un vienmēr trūkst laika,
Un vasara karsta, ja ziema, tad salst,
Kāpēc gan klusēt, kad pulkstenis skaita
Tās sekundes, kurās skan aizlauzta balss?
Labāk lai kliedziens sāp dvēseles rētās,
Ne glaimi vai viltus, kam saplīstošs spēks,
Tik un tā dienas tā nepaspēs lēkāt,
Lai pamanīts netiktu skaļākais grēks.
Varbūt ļaut aizplūst tiem mirkļiem, kas sūri
Kā upēm uz jūru, lai dzelmē tie slīkst,
Un neturēt sevī vairs sāpes kā būrī,
Kas negaidot pēkšņi var drumstalās plīst.
Neatļauj liesmai, kas sakņojas vārdos,
Klusuma toņos tā vienkārši dzist,
Necenties lidot ar lienētiem spārniem,
Sameklē savus, kaut nāktos tev krist. (24.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)pucenis (30.05.2024, 21:42)Pēc ilgiem laikiem esmu šeit . Jaunpienācējus neredz . Vai tad visi "atšāvuši "ķepas ? Moderator- sadzen kādu pulciņu jaunos ....arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|