|
|
|
|
|
|
|
| | Mirkļu virpulī | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzīve šķiet grūta un vienmēr trūkst laika,
Un vasara karsta, ja ziema, tad salst,
Kāpēc gan klusēt, kad pulkstenis skaita
Tās sekundes, kurās skan aizlauzta balss?
Labāk lai kliedziens sāp dvēseles rētās,
Ne glaimi vai viltus, kam saplīstošs spēks,
Tik un tā dienas tā nepaspēs lēkāt,
Lai pamanīts netiktu skaļākais grēks.
Varbūt ļaut aizplūst tiem mirkļiem, kas sūri
Kā upēm uz jūru, lai dzelmē tie slīkst,
Un neturēt sevī vairs sāpes kā būrī,
Kas negaidot pēkšņi var drumstalās plīst.
Neatļauj liesmai, kas sakņojas vārdos,
Klusuma toņos tā vienkārši dzist,
Necenties lidot ar lienētiem spārniem,
Sameklē savus, kaut nāktos tev krist. (24.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|