|
|
 |
|
|
|
|
| | Par cilvēkiem runājot... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mušas vienmēr nosit uzreiz,
Vistām nopluinī spalvas,
Bet, par cilvēkiem runājot,
Ērts ir cilvēks bez galvas.
Rozes svētkos dāvātas tiek,
Margrietām izrausta lapas.
Bet, par cilvēkiem runājot,
Visi visiem rok kapus.
Dzejā paustie vārdi ir zelts.
Ilkņi kā ziloņiem cēliem.
Bet, par cilvēkiem runājot,
„Cēls” ir sinonīms „meliem”. (26.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|