|
|
 |
|
|
|
|
| | Veltījums tev | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zinu, cik ļoti Tu mani sildi,
svecīte jau deg, man ir silti.
Tu zini, kā liesmiņa sildīs?
Es, to aizdegšu, kad tā dzisīs.
Varbūt nepamanīšu, bet atgādini,
iedegšu uzreiz, kad Tu man teiksi.
Ļoti vēlos, lai tu neklusē.
Obligāti saki! Meli neeksistē.
Tiklīdz man būs slinkums,
iedunkā tā, ka paliek zilums.
Māci mani nevērot horizontu.
Īgns būšu? Tu zini, tas ātri pārietu.
Labāk pateikt, nekā klusēt.
Un viss beidzot! Es vēl vēlos Tevi mīlēt...
14.02.2011 (26.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|