|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ir dienas | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir dienas, kad gribas likt sirdi uz delnas
Un uzpūst tai elpu, lai debesīs zūd,
Kā pieneņu pūkai starp mākoņiem melniem
Ļaut gaisīgi lidot, ļaut mirdzošai kļūt.
Ir dienas, kad klīstu starp pilsētas burzmu
Ar skatienu tukšu, kaut lūpās snauž smaids,
Un sirdsbalsī dzirdu - jau pamazām plūstu
Kur saule tiek augstāk, kur apstājas laiks.
Ir apnicis redzēt, kā cilvēki vilkos
Mazpamazām pārtop un saplosīt steidz
Ik mirkli, kas īsts vēl, ko pamana smilkstot,
Grauž iegribu dzīti un tumsību sveic.
Ir apnicis justies kā mēteļa skrandai,
Ko palaiž pa vējam vai pasper, lai trūd,
Un saprast, ka gaisma, kas vizoša krāta,
No dvēseles krācēm jau bezspēkā zūd.
Šai pasaulē bezvērtīgs vakara rāmums,
Un saullēkta spuldze kā atspīdums blāv,
Jo kārtējais likums un kārtējais lēmums
Par sajūtām augstāk un cilvēkiem stāv.
(28.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3231
Kopā:7388899
|
| |
| |
|
Autori
