|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Būt tuvāk sev | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sapņaini griežas skats tālumu dzīlēs,
Kur vējpilnas buras lauž pasaules cirks,
Griezīgi lūdzot, vai nevar kāds mīlēt
To pērkona liesmu, ko debesis pirks.
Sajūsmas alkas var pārraut tās kāpnes
Pa kurām uz brīvību cilvēki aug,
Ieelpo vētru un smeldzi, un sāpes,
Ļauj plašumam ieplūst, kur dvēsele raud.
Bezmaksas ceļi ved cauri ik slūžām,
Ko savādā cīņā ir būvējis prāts,
Tiem sirdsbalss par zemi un asfaltu mūžam
Un nebeidzas tikko tos aizskāris kāds.
Aizbērtas upes plūst zvaigznāju dārzos,
Ar zaudētu balsi prieks glāsmaini dzied,
Ja vien tu neliedz sev ikdienā nārstot,
Ja nestājies ejot, kad laternas dziest.
(01.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2130
Kopā:6548652
|
| |
| |
|
Autori
