|
|
|
|
|
|
|
| | Kad... | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad izsīks aiza ar bezsvara sāpēm,
Un skatiens pakāpsies kalnā,
Es beidzot kļūšu tik maza un sīka,
Lai acīs nekrātos pelni.
Vien jārod vieta, kur apģērbjas smeldze,
Kur saule audzējas vējā,
Un sapnis neklīst pa pelēkām ielām
Kā salnā noreibis dzērājs. (10.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)pucenis (30.05.2024, 21:42)Pēc ilgiem laikiem esmu šeit . Jaunpienācējus neredz . Vai tad visi "atšāvuši "ķepas ? Moderator- sadzen kādu pulciņu jaunos ....arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|