|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | B U R V E | | Ievietojis: Suns |
Komentāri (14)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Burve, šīs rindas es pateicībā veltu tev.
Ziema ir beigusies,
Bet kruutīs arvien ledus
Nekūst un nekūst.
Lipīgs kaa medus
Man prātu sķebina viņas saldums.
Tas nezūd un nezūd.
Sirds aizvien mīļotās kāpņu telpā
Nelūzt un nelūzt.
Nepraatīga mīlsestība izdegusi.
Manaas rokaas kā svečturī
Tā nepturami izkususi.
Klusi karstiem pilieniem izlijusi
Caur maniem pirkstiem.
Jūtos slims un knapi dzīvs.
Pats sasējis sevi savā spītā.
Ne vairs īsti brīvs
Sterilizēju emocijas spirtā
Viss, kas agrāk salds, tagad sīvs.
Diena pēc dienas, glāze pēc glāzes.
Sēžu pie letes, viltojot sev prieku.
Vairs negaidu no likteņa nevienu joku,
Bet tad sāk notikt, kas jocīgs.
Skanēt sāk Čārlza Unchain My Heart,
Kam seko Deja Vu spocīgs.
Tad lieku pie glāzes roku,
Bet spirts no tās mirklī izgaro
Reizē ar manu elpu smago
Un prieku viltoto.
Mono kļūst stereo.
Mirklī kā salūts
Melnbaltais top krāsains.
Es brīnos kas notiek.
Vai mani kaads nobūris?
Vai ar LSD saindējis
Manu kafiju vai asiņaino mēriju?
Patīkami vēss paliek gaiss.
Ieelpoju pazīstamu parfimēriju un,
Elpai apraujoties,
Ieraugu visskaistāko skatu.
Maģiska kā vienmēr
Ir atnākusi Burve.
Es viņu labi atceros.
Laikam neviena cita,
Bet tieši viņa atnākot klusi,
Šo bāru ir nobūrusi.
Satiekoties mūsu skatieniem,
Apkārtne izplūst
Kā akvarelis ūdenī.
Ledus krūtīs izkūst
Kā karstā gunī.
Un tad, kas negaidīts notika
Tikko Burve soli uz manu pusi lika.
Pārplīsa mana sirds.
Beidzot!
No caurās sirds kaa no krājkasītes
Sāk laukā birt:
Sarkanās rozes izkaltušas.
Un „Laimas ” šokolāde.
Rotu lāde ar zaļiem ahātiem.
Skaisti un krāsaini izbirst
Taureņi, kas sen jau miruši.
Tie ir tie, kas vēderā nosmakuši.
Izripo visi tie kāši, kas nodzisuši
Mīļotās pelnu traukā
Un tad sāk krist laukā
Kaudzēm makulatūras,
Kas ir tikai putekljainas vēstules.
Un tad izlīst viss tas vīns.
Sarkanais un baltais,
Saldais un pussausais.
Un taj vīnā iekrīt mans vecais „Eriksons”,
Kurā nedzēstās īszinjas.
Pēc tam uz grīdas izbirst fotogrāfijas.
Tās ir tikai nedzēstas atminjas.
Tai skaitaa neattīstīti negatīvi.
Tie ir tikai sapņi nepiepildiiti un nedzīvi,
Virs kuriem divas biļetes uz Jamaiku.
Rokas pulkstenis skaistais,
Kas vairs nerāda pareizu laiku.
Un izkratot pēdējo,
Divi zelta gredzeni aizripo
Katrs uz savu pusi.
Un tad mutē garša rūgta
Sajutu vīnogu kauliņus.
Turpat izspljāvu viņus.
Nevarēju noticēt, ka pat tos
Kopš pirmā skūpsta
Līdzi biju nēsājis.
Tā es apstulbis redzu uz grīdas
Visu to kaudzi,
Kur it viss kļuvis nevērtīgs
Kā man, tā viņai.
Kā vispār panesu tik daudz?
Bet sirds atkal sitas viegli, viegli.
Vienīgais, kas no tās neizbira
Ir mīļotās smiekli.
No manas vieglās sirds,
Apskaujot Burvi un sakot paldies,
Lai tiktu tuvaak pie vinjas smaida
Es noskuupstu shiis Burves vaigu.
Un beidzot saku:
"Sveika, Kristīn! Ja tu zinaatu, kaads man prieks tevi satikt.. ”
(16.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2038
Kopā:6427044
|
| |
| |
|
Autori
