|
|
|
|
|
|
|
| | ... | Autors - lieniitea
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Manā prātā tukšums sēž,
Tur gaudo kāds, kam bēdas dzēst
iespējams, iespējams.
Tas mazliet lēni sakustas,
klusi, klusi iečukstas
iespējams, iespējams.
Rokas lēni pakustas,
kautko paņemt gribēja
iespējams, iespējams.
Taču kādreiz sabrūk viss,
Tukšums projām aizmucis
Ņemot gaudas līdzi sev...
Tad tas kā brīnums
Tālu, tālu projām aizlaižas.
Tālu prom uz kāda nākotni.
Un tad kā brīnums
Pamezdams,
Atstāj tukšumu liktenim.
Manā prātā domas sēž,
Vai kāds gaudo kur, vai nē?
iespējams, iespējams.
Skaļi augšā pieceļa,
Kautkur aiziet gribēja
Iespējams, iespējams.
Taču kādreiz sabrūk viss,
Domas projām aizdodas
Ņemot mani līdzi sev...
Tad tas kā brīnums
Tālu, tālu projām aizlaižas.
Tālu prom uz kāda nākotni.
Un tad kā brīnums
Pamezdams,
Atstāj tukšumu liktenim. (16.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1832
Kopā:6062157
|
|
|
|