|
|
|
|
|
|
|
| | Bļāviens | | Ievietojis: Suns | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gribēju, ko smagāku uzrakstīt, bet nesanāca. To smagāko pietaupīšu skarba vīra sausajām asarām.
Pusnakts klusumā es bļauju!
Šos vārdus sev paturēt vairs neļauju.
Ar skaļu troksni tos griestos šauju.
Ar klusu nopūtu pēdējo cerību nokauju.
Mans psihoterapeits šis papīrs baltais.
Manas zāles mana Beretta melnā.
Reiz tā piederēja nu jau mirušam velnam.
Tagad tā pielādēta biedē manu dzīvību.
Kura bailēs trīc, lūdz un raud:
Lūdzu, mīlošām sirdīm mani taupi!
Pusnakts klusumā nodārd piecpadsmit šāvieni.
Izlādēju ieroci griestos un sevi ar skaļu bļāvienu. (22.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2225
Kopā:6060055
|
|
|
|