|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bļāviens | Autors - Suns
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gribēju, ko smagāku uzrakstīt, bet nesanāca. To smagāko pietaupīšu skarba vīra sausajām asarām.
Pusnakts klusumā es bļauju!
Šos vārdus sev paturēt vairs neļauju.
Ar skaļu troksni tos griestos šauju.
Ar klusu nopūtu pēdējo cerību nokauju.
Mans psihoterapeits šis papīrs baltais.
Manas zāles mana Beretta melnā.
Reiz tā piederēja nu jau mirušam velnam.
Tagad tā pielādēta biedē manu dzīvību.
Kura bailēs trīc, lūdz un raud:
Lūdzu, mīlošām sirdīm mani taupi!
Pusnakts klusumā nodārd piecpadsmit šāvieni.
Izlādēju ieroci griestos un sevi ar skaļu bļāvienu.
(22.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
