|
|
|
|
|
|
|
| | Kad mājām dvēsele skumst | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dārzā, kur saulstarus ābeles šūpo,
Un dadžiem blakus aug rožu krūms,
Es redzēju avotu rītausmā plūstam
Pār zemi, kas vēsa un gurusi skumst.
To neaizskar gadiem jau gājēju pēdas,
Vien zilgme kā ieelpa apsedzot skauj,
Un mākoņiem piekļaujas lapegles sēras -
No debesīm tālumu svešādi rauj.
Kā neļauties vējam, kas skatienus plosa,
Kas laiku un nelaiku saberžot jauc,
Kad paliek vien plosītas dzīvības ostas,
Un gruvušas ēkas pēc saimniekiem sauc?
Varbūt vēl kādreiz kāps skurstenī dūmi,
Ko šodien vien pamesta stārķligzda sedz,
Un piesietā laiva no sētas uz jūru
Trauks apvārsni meklēt, ko zvaigžņotu redz.
Vēl tālu līdz rītam, un avots plūst spītīgs,
Un nedodas mājup promgājēju ceļš,
Vien saule no sapņiem un cerību zīda
Jau kamolā mirdzošu gaišumu veļ. (30.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1904
Kopā:6422677
|
|
|
|