|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad mājām dvēsele skumst | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dārzā, kur saulstarus ābeles šūpo,
Un dadžiem blakus aug rožu krūms,
Es redzēju avotu rītausmā plūstam
Pār zemi, kas vēsa un gurusi skumst.
To neaizskar gadiem jau gājēju pēdas,
Vien zilgme kā ieelpa apsedzot skauj,
Un mākoņiem piekļaujas lapegles sēras -
No debesīm tālumu svešādi rauj.
Kā neļauties vējam, kas skatienus plosa,
Kas laiku un nelaiku saberžot jauc,
Kad paliek vien plosītas dzīvības ostas,
Un gruvušas ēkas pēc saimniekiem sauc?
Varbūt vēl kādreiz kāps skurstenī dūmi,
Ko šodien vien pamesta stārķligzda sedz,
Un piesietā laiva no sētas uz jūru
Trauks apvārsni meklēt, ko zvaigžņotu redz.
Vēl tālu līdz rītam, un avots plūst spītīgs,
Un nedodas mājup promgājēju ceļš,
Vien saule no sapņiem un cerību zīda
Jau kamolā mirdzošu gaišumu veļ.
(30.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1252
Kopā:7559872
|
| |
| |
|
Autori
