|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nezūdošais | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rūgtuma ieskauta saulainā diena,
Kārtējā vilšanās, kārtējais strīds,
Ieslēgtas cerības gruvešu sienās
Remdenā nemierā bailīgi šķīst.
Ieradums vijīgs kā apiņi zogas
Domas un sajūtas putekļos tīt,
Reizēm tik vēsas šķiet pasniegtās rokas,
Zvaigznes no debesīm stingušas krīt.
Kafijas biezumos zīlēta dzīve,
Neteikti vārdi un noklusēts prieks,
Aizlido dienas kā steidzīgas svīres,
Pārpaliek laime kā nederīgs nieks.
Ierausta dvēsele kūpošos pelnos,
Trokšņainas stundas sit neprātīgs laiks,
Gribētos iekrāsot tukšumu melno
Kreimeņu baltu, lai novīstu naids.
Vienīgi sapņos var aizmirsties vēlreiz
No visa, kas sāpina, satrauc un smeldz,
Vienīgi sirdī var sameklēt pērles
No kurām tiek cerību cietoksnis celts.
(06.04.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4799
Kopā:7369732
|
| |
| |
|
Autori
