|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sūpuļdziesma | Autors - Reinis Osis
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
....
Uz pirmā soļa
Akmeņiem spārnus pieaudzēsim,
Un tos viegli vaļā palaidīsim.
Tā zināsim,ka tie kritīs tur,
Kur paši vēlēsies.
Uz otrā soļa
Skaidri apzināmies,
Ka bezjēdzība ir realitāte,
Brīvība - ceļš uz nākotni,
Toties liktenis-vājo radīts tēls.
Uz trešā soļa sapratīsim,
Ka dzīve sevi mums atņēmusi,
Savu skaistumu no visiem paslēpusi,
Un nīst sevi no bērnības cītīgi mācījusi.
Uz ceturtā soļa,
Tavu soļu vairs blakām nav.
Jo tu pie sevis domā,
Labāk...hmm,nu jā...labāk
Tālāk neiesim.
Jo ,kas zin,
Varbūt pazudīs vēlme acis atvērt,
Jo būs bail,
Tiešām šos soļus dzīvē ieraudzīt...
(18.04.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1592
Kopā:6997767
|
| |
| |
|
Autori
