|
|
|
|
|
|
|
| | Tuvums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans tuvums ir sažņaugta dūre,
Kur paslēpta asiņo sirds,
Un piecstaru ceriņš aiz stūra,
Kas atmiņu izdedžos mirdz.
Mans tuvums ir bēgoša jūra
Un nomiris pirmreizīgs vējš,
Šiem ļaudīm aiz betona mūra,
Šim laikam un pasaulei svešs.
Mans tuvums ir kliedziens bez elpas,
Vien pārpratums muļķīgs un lieks.
Nav skumjām vairs cietumā telpas,
Uz iekšu sev ceļu lauž prieks. (30.04.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1309
Kopā:6132186
|
|
|
|