|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tuvums | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans tuvums ir sažņaugta dūre,
Kur paslēpta asiņo sirds,
Un piecstaru ceriņš aiz stūra,
Kas atmiņu izdedžos mirdz.
Mans tuvums ir bēgoša jūra
Un nomiris pirmreizīgs vējš,
Šiem ļaudīm aiz betona mūra,
Šim laikam un pasaulei svešs.
Mans tuvums ir kliedziens bez elpas,
Vien pārpratums muļķīgs un lieks.
Nav skumjām vairs cietumā telpas,
Uz iekšu sev ceļu lauž prieks.
(30.04.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1893
Kopā:6830694
|
| |
| |
|
Autori
