|
|
|
|
|
|
|
| | Tuvums | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans tuvums ir sažņaugta dūre,
Kur paslēpta asiņo sirds,
Un piecstaru ceriņš aiz stūra,
Kas atmiņu izdedžos mirdz.
Mans tuvums ir bēgoša jūra
Un nomiris pirmreizīgs vējš,
Šiem ļaudīm aiz betona mūra,
Šim laikam un pasaulei svešs.
Mans tuvums ir kliedziens bez elpas,
Vien pārpratums muļķīgs un lieks.
Nav skumjām vairs cietumā telpas,
Uz iekšu sev ceļu lauž prieks. (30.04.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|