|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Brunču mednieks | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dziesma
Reiz dzīvoja kāds precēts švīts,
No vaiga tāds ne visai glīts.
Bet prata skaistus vārdus daudz,
Ar kuriem meičām prātus jaukt.
Viņš bieži Vērmanītī sēž,
Uz glītiem skuķiem skatus sviež.
Ja kāda smuka viņaprāt,
Tad puisis steidz to uzrunāt.
Vai atļausiet jūs pavadīt,
Šo laiku kopā izbaudīt.
Es skaistu rozi došu jums,
Būs kūkas mums un saldējums.
Tā mainās dienas, meičas ar,
Lai brunču mednieks medīt var.
Ar saldu mēli dzied un dzied,
Pie sievas mājās nesteidz iet.
Bet dāmas iet un atskatās,
Tās saldos vārdos ieklausās.
Līdz puisim atkal paveicas
Un kāda viegli uzķeras.
Bet kādu dienu gadījās,
Pa parku sieva staigājās,
Kam augums bija visai glīts,
Ko ātri pamanīja švīts.
Tai, nenojaušot pakaļ steidz,
Par slaidām kājām kaut ko teic.
Uz saldiem vārdiem, kas tad tas,
Tam paša sieva uzķērās.
Ak sirdspuķīt, nu sauca vīrs
Un cenšas atmazgāties tīrs.
Bet trādi-rīdis vaļā ies,
Pats mednieks beidzot uzrāvies. (14.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1251
Kopā:7559871
|
| |
| |
|