|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | MĪLESTĪBA kļuva akla, un NEPRĀTS vienmēr ved viņu pie rokas. | Ievietojis: Lalaura |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik sāpīgi ir nedabūt to, ko gribi. Alkt pēc viena cilvēka.. Un no šī cilvēka saņemt vienu lielo NEKO. Tas nozīmēja arī gadiem ticēt NEKAM.
Vārdi spēj priecēt, pazemot, sagraut, - savu funkciju tie ir pildījuši godam.
Sākums arī tāds pusdrāzts. Pati pasaka jau sākās ar kaut ko ne visai tīru. Un kopš tās dienas, kad šī traģi(man)komēdija(viņam) sākās, esmu bijusi kā apmāts rēgs. Vienmēr bija jāturas rāmjos, kuru man nav. Nebija - bet uz laiku nācās iegādāties. Galvenais vienmēr bija, ko viņš domā. Pat draugi, visi, kas mani vilkuši ārā no bedres, bijuši niecīgākā pozīcijā nekā šis lieliskais VIŅŠ, kurš man ir devis šo lielo NEKO.
Galvenais jau ir domāt,ka viss ir labi, ka visu var mainīt. Bet, ja scenārijā, ko kāds ir uzrakstījis, tā nebija paredzēts? Ko tad? Var kaut vai ar galvu triekties sienā, bet nekas nebūs tā kā vēlies... Un nu patiešām visam šim NEKAM ir beigas. Jāiemācās tiekties, izpatikt,kam citam. Var jau visu vainu uzmest PIERADUMAM, bet vai viņš neapvainosies? Nasta jānes arī man, un tā ir smaga... Prāts atsakās strādāt.. Noteiktās situācijās tas pat atslēdzas un tēlo mironi. Tad jau pārsvaru ņem sirds, tādēļ jau viss izdevās tik dramatisks, jo biju SIRDSTRAKA, bet nu jau SIRDSTUKŠA.
Un viens lielais PIEDOD manējiem ar kuriem, pie kuriem mana dvēselīte patiešām nav bijusi sen jo sen. Kāpēc???? Jo manis vienkārši nebija.!!
(16.05.2011) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
