|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Darbība | Ievietojis: Betmens |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal viena diena aiztek,
stundu pa stundai,
tā šis laiks iet un aiziet,
nepakļaujas neviena gribai.
Nekad neatgriežas, nekad neatskatās
vien soļo kā kareivis savā apgaitā.
nevienu negaida, nevienā neklausās,
tik uz priekšu savā nodabā.
mums atliek vienīgi tev sekot,
iet un nepaklupt uz atmiņām,
aizmirst un turpināt soļot,
neapstāties, neļauties pārdomām.
jo to kas nokritīs un necelsies,
vai stāvēs uz vietas apstājies,
to laiks vairs negaidīs,
atstās vienu, pametīs.
tas viens tur arī būs palicis,
nogrimis savās atmiņās
visu mūžu kas tam atlicis
savos sapņos būs nogrimis.
tādēļ vajag celties un skriet!
skriet un no visa spara kliegt!
vai jūs to varat?
dzīvot savu dzīvi šeit un tagad?
(21.05.2011) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bariss (19.08.2019, 14:36)Kur visi pazuduši? Kāpēc dzeja pieklususi?Ljurbenjaaks (viesis) (31.07.2019, 19:33)johaidī, Lana, tu mēneša sākumā te ienāci, bet kāpēc iepriekš man nepaziņoji, ka būsi? būtu vismaz draudzīgi parunājušies. es jau nemaz pārāk neesmu uz Tevi apvainojies, ka pameti mani...bez smecera (08.07.2019, 13:26)Pilnīgi noteikti vērts atgriezties! Izlasīju vēlreiz Jūsu vecos dzejoļus un domāju, ka tie ir mazi, bet ļoti tēlaini. Tagad esat pieaugusi, un būtu baigi forši redzēt Jūsu šā brīža darbus,...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
