|
|
|
|
|
|
|
| | Prom no telpas | | Ievietojis: Gita2 | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viens mirklis. Un projām no telpas.
Pazust, aizmirsties, izgaist..
Kurp mēs virzāmies?
Varbūt mēs sapņojam?
Varbūt mēs slīkstam?
Varbūt mēs krītam?
Varbūt mirstam?
Dzīvot,
nozīmē būt nežēlīgam,
būt slepkavam!
Kairināt citu dvēseles,
samaitāt miesu un garu,
murgos mierināt un miegā traucēt,
izvarot sapņus, cerības un ilgas!
Izdzīvot!
Aizmirst čaklumu, godkāri, asprātību,
tikai traukties uz priekšu,
pazaudējot sevi,
kamēr izbeidzas pēdējais vārds!
Vērot sabiedrību grimstam-
Manas acis smejas,
Mana mīla-meli!
Viens mirklis. Un projām no telpas. (04.06.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1262
Kopā:6125184
|
|
|
|