|
|
|
|
|
|
|
| | Atgriezties pie... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atgriezties pie nebijušas kopā būšanas,
Pie nepateiktām skumjām un prieka.
Pie naksnīgām ugunīm atgriezties,
Un visa jaunā, kas jāsatiek.
Tā nav tikai vientulība.
Tas pārpildītais ciešanu trauks.
Pa debesu klintīm nolemtām kāpu,
Vienmēr krītot uz svešo ienīstās zemes,
Kur tuvāk piekļūt un augt
Nespēj man draugs. (16.06.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|