|
|
 |
|
|
|
|
| | Muļķa mierinājums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es mirstu – netraucēt un neapciemot!
Trin izkapti, lūr loga ailē nāve.
Kā sargsuns asiņains tā zonu sargā,
Kur slēpties, līst ne droši kājās stāvēt.
Tā manās ciešanās un bailēs tinās,
Līdz pēkšņi savienību klusi slēdzām.
Šo sauli mīlošos mēs nicinājām,
Un dzīves lauztos muļķus izsmiet mēdzām.
Bet blieza muļķis kāds ar lielu rungu,
Un, iekams nāve baiļu ķerta skrēja,
Vairs manī nebija tā sīkā kunga,
Kas degunu līdz debesjumam slēja. (22.06.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1197
Kopā:6637477
|
|
|
|