|
|
|
|
|
|
|
| | Muļķa mierinājums | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es mirstu – netraucēt un neapciemot!
Trin izkapti, lūr loga ailē nāve.
Kā sargsuns asiņains tā zonu sargā,
Kur slēpties, līst ne droši kājās stāvēt.
Tā manās ciešanās un bailēs tinās,
Līdz pēkšņi savienību klusi slēdzām.
Šo sauli mīlošos mēs nicinājām,
Un dzīves lauztos muļķus izsmiet mēdzām.
Bet blieza muļķis kāds ar lielu rungu,
Un, iekams nāve baiļu ķerta skrēja,
Vairs manī nebija tā sīkā kunga,
Kas degunu līdz debesjumam slēja. (22.06.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1156
Kopā:6132033
|
|
|
|