|
|
|
|
|
|
|
| | Uz iedomu stacijas trepēm | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavs skatiens, ar kuru tu ziedēji sapnī,
Man nomodā liek tevi atrast.
Tu sēdi uz iedomu stacijas trepēm,
Un vairāk es nespēju saprast.
Un varbūt tu dzīvo tai aizmirstā dziesmā,
Ko rudeņos parkā vaid lapas?
Kad saldo un neīsto vasaru apraks,
Mēs tiksimies vēlreiz pie kapa.
Līdz apvārsnim skriesim ar sajauktiem matiem,
Degs mīla kā pirmreizīgs trakums.
Ir nomods tik bezjēdzīgs, postošs un nāvīgs,
Ka dūmi vien augšup rod taku... (04.07.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1170
Kopā:6132047
|
|
|
|