|
|
|
|
|
|
|
| | Uz iedomu stacijas trepēm | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavs skatiens, ar kuru tu ziedēji sapnī,
Man nomodā liek tevi atrast.
Tu sēdi uz iedomu stacijas trepēm,
Un vairāk es nespēju saprast.
Un varbūt tu dzīvo tai aizmirstā dziesmā,
Ko rudeņos parkā vaid lapas?
Kad saldo un neīsto vasaru apraks,
Mēs tiksimies vēlreiz pie kapa.
Līdz apvārsnim skriesim ar sajauktiem matiem,
Degs mīla kā pirmreizīgs trakums.
Ir nomods tik bezjēdzīgs, postošs un nāvīgs,
Ka dūmi vien augšup rod taku... (04.07.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2037
Kopā:6427043
|
|
|
|