|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz iedomu stacijas trepēm | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tavs skatiens, ar kuru tu ziedēji sapnī,
Man nomodā liek tevi atrast.
Tu sēdi uz iedomu stacijas trepēm,
Un vairāk es nespēju saprast.
Un varbūt tu dzīvo tai aizmirstā dziesmā,
Ko rudeņos parkā vaid lapas?
Kad saldo un neīsto vasaru apraks,
Mēs tiksimies vēlreiz pie kapa.
Līdz apvārsnim skriesim ar sajauktiem matiem,
Degs mīla kā pirmreizīgs trakums.
Ir nomods tik bezjēdzīgs, postošs un nāvīgs,
Ka dūmi vien augšup rod taku...
(04.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
