|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz iedomu stacijas trepēm | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tavs skatiens, ar kuru tu ziedēji sapnī,
Man nomodā liek tevi atrast.
Tu sēdi uz iedomu stacijas trepēm,
Un vairāk es nespēju saprast.
Un varbūt tu dzīvo tai aizmirstā dziesmā,
Ko rudeņos parkā vaid lapas?
Kad saldo un neīsto vasaru apraks,
Mēs tiksimies vēlreiz pie kapa.
Līdz apvārsnim skriesim ar sajauktiem matiem,
Degs mīla kā pirmreizīgs trakums.
Ir nomods tik bezjēdzīgs, postošs un nāvīgs,
Ka dūmi vien augšup rod taku...
(04.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1606
Kopā:7214356
|
| |
| |
|
Autori
