|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtība | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zinu, ka sāpīgi būs man tā runāt ar tevi.
Mēs cilvēki vientuļi esam, pat brīžos kad mīlam.
Gan dzīvē, gan nomirstot, cilvēki vienmēr ir vieni.
Kaut kur vairāk gaismas, kaut kur tikai biezāka migla.
Tur debesīs eņģelis logos dedz likteņu sveces,
Lai izmestu tīklus un zvejotu cilvēku sirdis.
Jo bagātāks loms, jo būs sāpīgāk skatīties acīs
Un nozīmes nebūs pat asarai, bērnam kas nobirs.
Varbūt augšā aizmirsīs iedegt to sveci, kas mana.
Bet kas notiks rīt, to es šodien vēl negribu zināt.
Mēs vientuļi esam, bet sapņos jau sevi var mānīt...
Kaut zinu, bet tomēr man sāpīgi ir par to runāt.
(10.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1066
Kopā:6715004
|
| |
| |
|
Autori
