|
|
|
|
|
|
|
| | Mija | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
„Bez laika laiks nokļuva galā
Un tūkstoškārt piesmietā telpa”
Es rakstu šai svelmainā salā
Ar pagātnē iecirstu elpu.
Tos putnus un puķes, kas vakar
Vēl dzīvoja sapņos un mīlā,
Jau šodiena nelaikā pakar
Kā dekorus bezdievju stilā.
Dziest laternās tuksneša stīgas –
Ir nokavēts randiņš ar viņu.
Spožs iedegas kvēldiegs virs Rīgas
Un atnes no Sahāras ziņu:
„Pie nelaika laicīgi satikt
Un šķiroties nebojāt dūšu...”
Kā mirklis tāds mākslots var patikt?
Man īstumā vajag uz mūžu... (26.07.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1974
Kopā:6422747
|
|
|
|